Timiāna lietošanas vēsture

Timiāns medicīnā tiek izmantots jau vairāk nekā 3500 gadu. Senajā Ēģiptē to (eļļas formā) izmantoja mirušo balzamēšanai un kā vīraku (smaržvielas), kā arī augu izcelsmes līdzekļos plaušu slimību ārstēšanai. Senajā Grieķijā timiānu izmantoja kā zāles, bet romieši to izmantoja vannās. Viduslaikos timiāns bija amulets, ko bruņiniekiem dāvāja pirms turnīriem.

Timiāna izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions, bet šodien to audzē daudzās valstīs, lielākās audzētavas atrodas Ķīnā, Ēģiptē un Indijā. Timiāns ir mūžzaļš augs, kas satur fenolskābes, flavonoīdus, triterpēnus, ogļhidrātus un aromātiskās eļļas. Tas satur arī minerālvielas, B grupas un C vitamīnu.

Timiāna ārstnieciskās īpašības

Timiāna bagātīgais sastāvs piešķir tam daudzveidīgu ietekmi uz cilvēka ķermeni, no kurām visnozīmīgākās ir:

• Klepu mazinoša
• Pretiekaisuma
• Pretbaktēriju
• Pretvīrusu
• Antioksidanta
• Antiseptiska
• Nervu spriedzi mazinoša
• Gremošanu stimulējoša

Kā timiānu var izmantot veselībai

Timiānam piemīt tik daudz farmakoloģisku efektu, ka to var lietot dažādu slimību ārstēšanai. Visbiežāk timiānu lieto klepus mazināšanai, jo tam piemīt klepu nomierinoša un atkrēpojoša iedarbība. Timiāns stimulē gļotu veidošanos bronhos un atvieglo klepu, tādējādi mazinot diskomfortu. Pateicoties antibakteriālajām un pretiekaisuma īpašībām, timiāns ir labs līdzeklis pret kakla sāpēm un mutes gļotādas iekaisumu.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par citiem ārstniecības augiem (piemēram, ārstniecisko efeju), varat to lasīt šeit.